BRĪVĪBAS IELA 70 - LIESMA

Katru sekundi mēs atrodamies citā vietā, citā pozā, griezienā vai rokām gaisā, nav svarīgi. Katru šo sekundi vienīgais, kas mums ir ir mūsu dvēsele. Tu redzi sev apkārt intelektu, vienkāršumu, smaidus un  skatienus, tu dzirdi kritiku, mūziku savām ausīm, klusumu sajauktu ar motoru rūkoņu. Vēlme pazust no visa aizved uz „Liesmu“ – pagalms, kas n-tos gadus atrodas draudošās čekas mājas ēnā. Tur mēs atradām tautas deju un mūzikas klubu Liesma. Šo pagalmu nevar sajaukt ne ar vienu citu – pagalmu, visā tā garumā, rotā zebra (gājēju pārejas apzīmējums). Kur gan vēl zebra ir redzēta pagalma vidū? Cauri visam pagalmam tā ved pie pagraba durvīm, kas izskatās kā izrautas no kādas antīkas filmas filmēšanas seta. Ir grūti neuzdot jautājuma par šī pagalma vēsturi, ko arī mazliet papētīju, taču Liesmas raksturs un aura pārsteidz ar tādu mierīgumu, ko izjauc tikai kāds ziņkārīgais, kas, mūs ieraudzījis, sāka demonstratīvi vērt vaļā logu. Mēs pasteidzāmie pazust, jo, lai kā arī man negribētos ilgāk pabaudīt Liesmas atmosfēru, pagalms tomēr nav mūsu izzinātā teritorija un mēs tur esam tikai neviena nelūgti viesi. 

Kā vēsta tautas deju un mūzikas kluba mājaslapa (www.liesma.com) „Liesmas” biogrāfija sešdesmit gadu garumā ir pasakaini skaistu mirkļu virknējums, kam ir paliekoša vieta latviešu skatuves dejas vēsturē. „Liesmas” biogrāfija ir Imanta Magones biogrāfija. Brīvības ielas nama direktors, „Liesmas” tempļa saimnieks ar bezkompromisa prasīgumu gan pret citiem, gan pret sevi pašu, ar redzīgu aci, stratēģa prātu un viegli ievainojamu mākslinieka dvēseli. Viņa vadībā no kādreizējā „Jautrā pāra” izaugusi vesela tautas deju un mūzikas skola ar astoņiem kolektīviem un vairāk nekā sešiem simtiem dalībnieku. „Liesmā” tapušas skaistākās Imanta Magones dejas – „Skani, mana tēvu zeme”, „Alsungas polka”, „Svētku solis”, „Sanāciet, sadancojiet”, „Sanāciet, sadziediet, sadancojiet”, „Spēlē, spēlmani”, „Dancī savu nolūkoju” un citas. 1998. gadā Imants Magone kļuvis par Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri. „Liesmā” savu ceļu pa Latvijas skatuvēm un deju svētku stadioniem sākušas arī vairākas horeogrāfa Jāņa Marcinkeviča dejas – „Dansku ciema dancis”, „Kad mēs meitas precējām”, „Jedritvai polka”, „Semenovas kadriļa”.