SLIMĀS ACĪM - ARTILĒRIJAS, AVOTU, BRUŅINIEKU IELA

Manas acis ir nedaudz apsārtušas. Ir piektdienas pats dienas vidus. Esmu nedaudz uzsmēķējusi un dodos pastaigā pa tuvāko apkārtni mājām. Siltais laiks ir atvēris manu čakru jaunām fantāzijām. Spēļu laukums pēkšņi atgādina pludmali un mazie bērni apdullušus jūras zirdziņus, katram sava lāpstiņa- Aijai rozā, Pēterītim zila un vēl zaļš grābeklītis.

Pie strūklakas bučojas pārītis. Labi, ka ar mani šobrīd neviens nebučojas. Maniem baciļiem patīk sirot, bet ja tev ir ribās puslitrs Rīgas Balzama, tad uz priekšu... mana mute ir pavērta. Sweet french kiss.

Iela, iela, pagalms, pagalms, suns, suns, kas ar mani, kas ar mani?! Ieejot pagalmā, kur pašapmierināts stāv jēli zils auto, es  ieraugu  fantastisku kompozīciju, mans telefons rautin raujās no kabatas, lai atrastu lieliskāko rakursu bildei ar krēslu. Ejot dziļāk – manā priekšā izskrien labradors, bulterjers un mazā Čavka. Mēs visi sastingām uz mirkli – tad es teicu, ka jau dodos prom un kā par brīnumu viņi beidza riet.  Nākošajā pagalmā ieraugu spēcīgi violetu krēslu, uz kura sēž lēdija melnā un raksta savu kārtējo eseju par Viņu.  Man prātā pēķšņi sāk skanēt Frank Sinatra dziesma „My way”.Vēl tikai baznīca. Man šodien atlaidīs grēkus vai tās durvis būs aizslēgtas un atslēga būs nolauzta?  
Cik Rīga ir skaista, atgādina mazo Parīzi. Te var dabūt visu – no pašaudzētām mellenēm, līdz alkšņu skaida briketēm, lielisku vīnu un sastapt draugus uz katra stūra.