Ļoti nozīmīgs nosaukums. Man patiešām izveidojās sava veida „sakars” tajā dienā. Drīzāk sen gaidīta tikšanās. Svētdiena. Viņā bija kaut kas no Di Kaprio vaibstiem un pa šiem gadiem nebija necik novecojis. Kā viņu atceros pirms 8 gadiem, tāds viņš ir palicis nemanīgs. Tikai mazas smaidu grumbiņas ap acīm liecina, ka gadi tomēr skrien kā stirnas.
Mūsu tikšanās sākās ar iepirkšanos. Es nopirku koši sarkanus uz zaļus vilnas svārkus. Ziema nāk J Izskatījos kā tārpiņš.
Bijām Rīgas ostas rajonā, kur malkojām vīnu un atcerējāmies vecos laikus un smējām.
Tad devāmies caur kluso centru uz Andalūzijas suni. Un tur viņš bija - Sakaru ielas pagalms ar arku, kur abās malās sēdēja divi enģeļi. Soliņi bija patiesi ērti un rudens iekrāsotās kļavas ļoti piestāvēja maniem jaunajiem svārkiem. Viņš man izstāstīja šaušalīgi rupju anekdoti par Aristokrātiem, bet man jau patīk tādas lietas... tā, ka izbrīnai nav vietas.
Atstāstot par Sakaru ielu kādam citam draugam, kura mīļākais teiciens ir „ņeačkuj!” un kurš mēdz Valmierā parādīties ar filmas „Scream” masku – teica, ka tieši šajā pagalmā, kur ir uzbērums agrāk ir bijis baseins Latvijas laikos... zinu arī to, ka viņam patīk stāstīt visādus pekstiņus, tāpēc varbūt šis info var būt nepatiess.
Palasot Vikipedijā par Ausekļu ielas rajonu, kas krusto Sakaru ielu – atklājās, ka Ausekļa iela veidojusies tā sauktajā Forburgas (Priekšpils) teritorijā, kas atradās lejpus Citadeles nocietinājumiem. http://lv.wikipedia.org/wiki/Ausek%C4%BCa_iela_%28R%C4%ABga%29
Ļoti interesants un košs rajons. Gaidu jaunu pastaigu – lai varētu vēl tuvāk iepazīt šo Rīgas daļu. Kaut gan daudzi pagalmi ir ar lieliem aizslēgtiem vārtiem – jo tas laikam skaitās Aristokrtātu un bagātnieku rajončiks.
No comments:
Post a Comment